FORGET A HURRY: Projekta noslēguma konferencē novērtē ieguvumus un plāno turpmāko sadarbību

2013. gada maijā Viļānu un Kārsavas novadu pašvaldības no Latvijas un Šliselburgas pilsētas administrācija no Krievijas uzsāka īstenot kopēju projektu ar mērķi veicināt Latvijā un Krievijā dzīvojošo cilvēku savstarpējo sadarbību kultūras jomā ar kopējo projekta budžetu 200 tūkstoši eiro.


Konferences darbība norisinājās vairākās Šliselburgas pilsētas iestādēs: bibliotēkā, skolā, mākslas skolā un kultūras un sporta kopleksā „Nevskij”. Bez oficiālajām projekta prezentācijām konferencē notika arī grāmatas un vairāku mākslas izstāžu prezentācijas, meistarklases foto rāmju un leļļu izgatavošanā, literatūras lasījumi, bērnu vokālo, instrumentālo un deju kolektīvu uzstāšanās no Viļāniem, Kārsavas un Šliselburgas.
 

     


Konferences galvenais mērķis bija prezentēt projekta rezultātus un redzējumu par literātu un mākslinieku radošā potenciāla attīstību pārrobežu sadarbībā un pārrunāt turpmāko sadarbību literatūras un mākslas jomā.  Konferences dalībniekus ar uzrunu sveica Šliselburgas pilsētas administrācijas vadītājs Nikolajs Homenko (Krievija), Viļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova (Latvija), Kārsavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (Latvija) un Apvienotā Tehniskā sekreteriāta Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 -2013 pārstāvis Vladimirs Skorohodovs. Projekta vadītāja Iveta Piziča (Viļāni, Latvija) prezentēja partneru īstenotās aktivitātes un sasniegtos rezultātus.


                                   

    


Par dalībnieku literārā potenciāla attīstību konferences dalībniekiem stāstīja eksperti - Viļānu literātu apvienības dalībniece Inga Strūberga (Latvija) un Šliselburgas literātu apvienības vadītāja Jeļena Čurkina (Krievija). Ar ziņojumu par mediju resursu izmantošanu Šliselburgas bibliotēkā projekta realizācijas laikā un turpmākām attīstības perspektīvām uzstājās Šliselburgas administrācijas projekta koordinators Tatjana Meļikova (Krievija). Par Šliselburgas jauniešu dalību projektā stāstīja Šliselburgas 1. skolas direktore Svetlana Černenko (Krievija). Savukārt Kārsavas bibliotēkas direktore Inta Jurča (Latvija) ziņoja par starptautiskās bērnu nometnes „Māksla nepazīst robežas” norisi un pielietoto metodiku. Ar mākslas jomā notikušo pasākumu apskatu uzstājās projekta asociētais partneris - Šliselburgas mākslas skolas direktore Marina Timaševa (Krievija) un Viļānu mākslas skolas skolotāja Maija Podnieka (Latvija).


Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka projekta īstenošana ir devusi iespēju mazajām Latvijas un Krievijas pilsētām attīstīt kultūras un sabiedriskās attiecības. Talantīgie literāti un mākslinieki no pierobežas pilsētām apvienojušies, izveidojuši jaunus kontaktus, īstenojuši kopīgu projektu, organizējot starptautiskus konkursus, izdodot dzejoļu un ilustrāciju krājumu „Mirkli, apstājies!” un īstenojot starptautisku jauniešu vasaras nometni „Māksla nepazīst robežas” Kārsavā talantīgajiem jauniešiem. Projekts ir devis iespēju katrā pašvaldībā aprīkot bibliotēkas ar multimediju ierīcēm un radīt jaunus kultūras centrus - Viļānos atklātu lasītavu ar amfiteātri zem klajas debess, Kārsavā brīvdabas estrādi un Šliselburgā renovēta bibliotēka, kurā tagad varēs rast vietu savām nodarbībām radošie pilsētas iedzīvotāji.


    


Protams, balstoties uz pozitīvo sadarbību projekta ietvaros un projekta ieviešanas laikā, 2013.gada jūnijā, noslēgto sadarbības līgumu starp Šliselburgas administrāciju un Viļānu un Kārsavas novada domēm kultūras, izglītības, tūrisma, sporta, jauniešu politikas un masu informācijas sfērās, tika runāts par turpmākām sadarbības perspektīvām. Pašvaldību vadītāji parakstīja nodomu protokolu par realizējamajām rīcībām 2015.gadā.


Projekta ietvaros īstenotās rīcības un notikušās tikšanās kalpo par labu piemēru jaunu kopīgu projektu realizēšanā, nodrošinot nepastarpinātu iespēju sadarboties ieinteresētajām organizācijām un iestādēm. Tika lemts par sporta un veselības jomas turpmāku attīstību, jo pašvaldībās ir aktuāls sporta un atpūtas infrastruktūras jautājums. Kā arī atbalstu guva kultūrvēstures joma, kā konferencē stāstīja Šliselburgas vēstures muzeja direktore Marija Vaļkova (Krievija) Šliselburgas pilsētā 1912.gadā dzīvoja 5000 latgaliešu, kas paver plašu šī jautājuma izpētes loku.


    

Konference palīdzēja parādīt projekta partneru sadarbības līmeni un pacelt sadarbību jaunā pakāpē. Partneri ir pierādījuši, ka mākslai nepiemīt ģeogrāfiskas robežas un, īstenojot šo projektu, ir radusies unikāla iespēja radošai sadarbībai tūkstošiem pierobežas cilvēku. Svarīgs ir fakts, ka šis kultūras sadarbības projekts ir mērķēts nākotnē un kalpos vēl nākamajām paaudzēm.


Projekta īss apraksts.

 

Informāciju sagatavoja Iveta Piziča, Projekta vadītāja